Pirms brīvlaika mūsu, 7.c, klasei bija divas interesantas tikšanās. 25. februārī mūsu klase tikās ar basketbolistu un reklāmas speciālistu, bijušo saldenieku Klāvu Dubultu, kurš dzīvo un strādā Valmierā. Viņš stāstīja par skolas laiku, par sevis pilnveidošanu un izvēlēm. Interesanti bija dzirdēt, kā viņš tiecās pēc saviem mērķiem, cik grūti bija tos sasniegt. Klāvs rādīja prezentāciju un stāstīja par sevi.
Viņš teica: „Lai kļūtu par sportistu un studētu, ir vajadzīga sevis disciplinēšana, atbildība un liela neatlaidība.” Mēs uzdevām jautājumus. Klāvs bija interesants sarunu biedrs. No sarunas sapratām, ka cilvēks var sasniegt to, ko vēlas, ja ir mērķtiecīgs, aizrautīgs un gatavs sevi visu laiku pilnveidot.
Savukārt 9. martā mūsu klase tikās ar bijušo politiķi un tagadējo Saldus MC vadītāju – Nelliju Kleinbergu. Par Nelliju mums radās ļoti labs priekšstats, jo viņa bija ļoti smaidīga, dzīvespriecīga un interesanta sarunu biedre. Sarunas gaisotne, bija ļoti pozitīva un iedvesmojoša. Nellija sarunas laikā mums sniedza dažādus noderīgus padomus. „Mēģināt izbaudīt ikvienu dzīves sniegto mirkli, piedzīvojumu un censties darīt, to, kas patīk un sagādā prieku. Tomēr nebaidīties no kļūdām, sekot savai intuīcijai un baudīt dzīvi no visas sirds”.
Mums bija iespēja Nellijai uzdot dažādus jautājumus un saņemt uz tiem atbildes. Arī Nellija uzdeva jautājumus mums, un mēs cītīgi atbildējām. Pēc sarunas ar Nelliju mums katram radās brīdis pozitīvām pārdomām. Nellija Kleinberga mums deva vairākus vērtīgus padomus, kurus noteikti varēsim izmantot dzīvē.
„Lai arī cik Tev šobrīd liktos grūta dzīve, nekad nenolaid rokas, bet turpini tiekties pēc saviem mērķiem. Tas noteikti atmaksāsies!”
„Izmanto visas iespējas, kuras šobrīd Tev sniedz dzīve- mācies, sporto, interesanti pavadi brīvo laiku. Visas tagad iegūtās prasmes veidos Tavas turpmākās dzīves pamatu!”.
Paldies karjeras konstantei Vitai Grīslei Akopjanai un mūsu audzinātājai par iespēju tikties ar cilvēkiem, kuri mūs iedvesmo.
VĒLAM VISIEM FORŠU ATPŪTU BRĪVLAIKĀ!
Evelīna Kronberga un Roberta Ernsone, 7.c klase 🙂
