Ceturtdien, 1. februārī, pēc ilgā, nogurdinošā ceļa no Apvienotās Karalistes atgriezāmies Latvijā. Janvāra pēdējā nedēļu pavadījām Londonā, Gilvela parkā, kur atrodas Lielbritānijas skautu centrs. Tur norisinājās starptautiskais Erasmus+ projekts „United Plates of Europe”. Projekta mērķis bija izskaidrot jauniešiem globalizācijas nozīmi un tās ietekmi uz mūsu kultūru.
Projektā piedalījās jauni cilvēki no Turcijas, Grieķijas, Kipras, Itālijas, Rumānijas, Bulgārijas, Beļģijas, Polijas un, protams, Latvijas. Bijām pieci divpatsmito klašu pārstāvji – Roberts Šmits, Krista Zīmeca, Kristiāna Andersone, Aurelija Semionova un Līva Mankus. No katras valsts ieradās pieci pārstāvji, kuru uzdevums bija prezentēt savu valsti, tās kultūru, īpatnības un ēdienu. Pirmajā dienā, kad bijām iepazinušies ar visiem dalībniekiem, tika uzdots pirmais uzdevums – uzrakstīt savas domas par katru valsti. Saprotams, ka tajās lielā mērā atspoguļojās mūsu sabiedrībā pieņemtie stereotipi, kurus katram nācās atspēkot. Kad izpaustie stereotipi tika kliedēti, skatienam pavērās jaukākie, draudzīgākie, smaidīgākie un atraktīvākie cilvēki, kādus savā mūžā nācies satikt.
Katru vakaru pārstāvji no kādas valsts uzstājās, lai prezentētu savas tradīcijas, kultūru un ēdienu. Mēs, kā jau latvieši, lepojāmies ar mūsu Jāņu un Ziemassvētku tradīcijām, kā arī Vispārējiem Dziesmu un deju svētkiem. Mēs arī dejojām latvieši dejas un piedāvājām degustēt Rīgas balzāmu, rupjmaizi, zāļu tējas, pīrādziņus un sklandraušus. Lai arī, būdami latvieši, paši nebijām sajūsmā par sklandraušiem, pārējiem tie ļoti garšoja. Biju pārsteigta, kad kāda itāliete dedzīgi slavēja šo tradicionālo ēdienu, kurš man pašai pat negaršo. Turpmākajos vakaros arī pārējās valstis tika prezentētas. No ēdieniem man vislabāk garšoja grieķu biezpiens, bulgāru siers un gibanica, itāļu tiramisu un, protams, beļģu vafeles. Biju arī sajūsmā par plašo uzkodu klāstu, ko piedāvāja dalībnieki no Rumānijas un Turcijas. Taču vēlos pieminēt arī neaizmirstamo skatu, kad beļģi interpretēja itāļu attieksmi pret britu gatavoto pastu.
Projektā viens no uzdevumiem bija aplūkot, kā katrā valstī atšķiras cilvēku attieksme pret Ziemassvētkiem, reliģiju, kāzām, bērēm, dažāda veida diskrimināciju. Mums nācās sadarboties un noskaidrot šīs atšķirības, un tad atspoguļot iegūtās zināšanas, veidojot īsfilmu, žurnālu un teātra priekšnesumus. Caur dažādām aktivitātēm, darbojoties internacionālās grupās, mēs guvām svarīgas dzīves atziņas. Dienas beigās visi varējām analizēt pieļautās kļūdas un debatēt par tām, sirsnīgi pasmieties un kārtīgi padejot. Katru vakaru dalībnieki iepazīstināja pārējos ar savas valsts tradicionālajām dejām. Katrā valstī dejas atšķiras, un tomēr tās prata vienot cilvēkus no dažādām zemēm.
Pēdējā diena bija brīva- dalībnieki varēja to pavadīt, kā vien vēlējās. Protams, visi nolēma doties apskatīt Londonas centru. Katram tika piešķirta dienas biļete sabiedriskajam transportam un metro karte. Jāatzīst, ka Londonā orientēties bija ļoti vienkārši, turklāt briti ir ļoti atvērti un izpalīdzīgi cilvēki. Tādēļ dienas laikā paspējām apskatīt tūrisma objektu, kā Tauera tiltu, platformu 9, Dabas vēstures muzeju, Camdentaunu, kā arī pabūt dažādās kafejnīcās.
Projekta ietvaros dalībnieki no deviņām valstīm kopā pavadīja nedēļu Londonā. Mēs kopā iemācījāmies ne tikai to, cik atšķirīgas ir mūsu kultūras, bet arī to, cik daudz kopīga ir visiem šiem cilvēkiem. Šis bija liels pārsteigums un vērtīga atziņa, ko guvu no projekta. Ne velti Eiropas Savienības devīze ir: „Vienoti dažādībā”!