Dabaszinību pasākums novada askolēniem

21.maijā Saldus vidusskolas dabaszinātņu skolotāji: A.Bērziņa, I.Valtere un B.Kalve-Vištarte kopā ar 10.b klases skolēniem organizēja un vadīja Dabaszinību dienu 6.klašu skolēniem. Pasākuma uzdevumu izveidē iesaistījās arī Saldus novada dabaszinību skolotāji, kā arī Saldus novada dabaszinību MA  vadītāja I.Zīrupa. Pasākumā piedalījās 13 skolēnu komandas no septiņām skolām, no mūsu skolas piedalījās trīs komandas. Pasākums norisinājās Veides mežā, kur katrā stacijā bija jāveic dažādi uzdevumi: putnu atpazīšana, filtrēšana, augu tēju un lapu atpazīšana, jāizdomā kā “olu padarīt par kosmonautu”, jāstāsta par drošības noteikumiem ejot mežā u.c. Draudzīgā gaisotnē trīs stundas pagāja nemanot, pasākums noslēdzās ar apbalvošanu un desiņu cepšanu pie ugunskura.

Paldies iesaistītajiem skolēniem, skolotājiem, skolas administrācijai par jauko pasākumu! Mīlam un saudzējam dabu!

Informāciju sagatavoja skolotāja B.Kalve-Vištarte

Dziedāt, tas ir prieks!

Svētdien,19.maijā mūsu skolas skolēni no 1.b klases –Tīna Kroļa, Gerda Stepānova, Ritvars Vītols un no 2.b klases Elīna Hūne piedalījās TIKSC rīkotajā atlases konkursā, kurš norisinājās Saldus Mūzikas un Mākslas skolas akustiskajā koncertzālē. Bija 19 priekšnesumi, gan solisti, gan grupas. Mazie vokālisti ļoti labi sevi parādīja un ieguva jaunu skatuves pieredzi. Visi dalībnieki ir izvirzīti piedalīties svētku koncertā Saldus novada svētkos 1.jūnijā uz dienas skatuves. Paldies par atbalstu vecākiem!

Mazos vokālistus sagatavoja skolotāja Anita Rasiņa!

Paldies Jums!

Paldies Jums, ka nesat Saldus vidusskolas vārdu novadā, Kurzemē un Valstī. Ka dariet to ar panākumiem! Mēs ļoti  lepojamies ar visiem, kuri šajā mācību gadā guvuši panākumus starpnovadu, Kurzemes reģiona un Valsts olimpiādēs. Visiem, kuri papildus ierastajam mācību darbam, ar panākumiem aizstāvējuši savu Zinātniski pētniecisko darbus un ar visiem, kuri Saldus vidusskolu vārdu daudzinājuši sporta sacensībās.  Pavisam kopā 83 skolēniem! Paldies Jums un Jūsu vecākiem! Paldies Mikam Dukuram par muzikālo dāvanu!

 

Pēdējais zvans…

…maija beigās katram savādākas sajūtas. Vienai daļai ar nemiers par eksāmeniem un to rezultātiem, vienai daļai ar vasaras un brīvlaika tuvošanos. 9.un 12.klašu skolēni 17. maijā svinēja pēdējo skolas dienu, kurā izskanēja atmiņas par skolas gadiem. Sākot ar tālo dienu- pirmklasnieka rītu, beidzot ar to, kādi ir šobrīd! Lai šīs dienas svētku sajūta mijas ar vieglām skumjām un ilgām pēc skolas, skolas biedriem, skolotājiem, kas mācīja rakstīt, lasīt, domāt, mīlēt, strādāt un draudzēties! Tiksimies izlaidumā!

Topošie absolventi saka lielu paldies ikvienam skolas biedram par sarūpētajiem pārsteigumiem!

Lilaste-Carnikava, vēl 14 km Latvijas ceļu un taku apmīļoti!

Mūsu pirmais gājiens, kurā devāmies 18.janvārī, deva iedvesmu un motivāciju arī nākošajam ceļa posmam, kura laikā turpinājām iepazīt Latvijas robežu 1836 km garumā, to darot kopā ar skolasbiedriem. Šajos gājienos iepazīstam Latvijas dabu, ceļā sastaptos Latvijas cilvēkus, caur kuru stāstiem bagātinamies latviskās kultūrvides izzināšanā, piedzīvojam un baudām Latvijas kultūras mantojumu, lai varētu to nodot tālāk.

2.gājienu uzsākām Lilastē, mazā ciemā Carnikavas novadā, kur agrāk bijusi Padomju armijas karaspēka bāze un piejūras teritorija izmantota apmācībām. Pēdām grimstot Lilastes pludmales smiltīs, sejā sitoties vieglam lietum un brangām vēja brāzmām sākām 2.gājiena ceļu, kas no pludmales tālāk vijās caur piejūras dabas parku, kas ir viens no nozīmīgākajiem putnu migrācijas ceļiem Eiropā. Dabas parka mežā takas bija ar ļoti izteiktu reljefu- te augšā, te lejā gar Garezeriem.

Ceļā līkumi ir pārsteidzoši, jauniešu izbrīnu raisīja ceļā sastaptie vides objekti, kas izrādās ir kāda Krievijā dzīvojoša mākslinieka Maksa Zolotuhina no kokiem izveidotas rituāla vietas “Šamanmistāna”, mums tās noderēja kā atpūtas vieta līdz Gaujas ietekai jūrai, kur bija paredzēta pusdienu pauze.  Pludmale līdz tai bija izskalotiem kokiem nosēta. Gauja, pārsteidzoši mierīga, apkārt tikai upes grīva, jūra, vējš un nevienas ēkas, kas traucētu baudīt šo dabas ainavu.

Bijām nogājuši grūtāko ceļa posmu, aptuveni 7km pa ceļa segumu, kas slodzi dubultoja, jo pēdas grima gan slapjajā smiltī, gan meža sūnās. Bet no mūsu jauniešiem nebijām dzirdējuši nevienu nevaru, grūti, vai varam pa citu ceļu… Atlikušie 6 km līdz Carnikavas novadpētniecības centram jau bija tīrais nieks, caur ciematu, pa ceļam vērojot interesantus ielu nosaukumus- Ozona, Slāpekļa, Metāns, Radona. Kāpēc tādas būtu interesanti uzzināt! Tālāk gar dzelzceļa staciju, pāri garākajam gājēju tiltam pāri Gaujai! Pēdējie 200 ceļa metri mūs sagaidīja ar varenu lietusgāzi!

Carnikavas novadpētniecības centrā zvejnieki mūs pamācīja siet sadzīvē noderīgus mezglus, ko viņi izmanto zvejā, salāpīt saplēstus tīklus un stāstīja par Carnikavas nēģu zveju no agrākiem laikiem līdz pat mūsdienām, daži no stāsta fragmentiem jauniešiem bija pavisam sveši, piemēram, kāpēc jāatdod visas nozvejotās zivis un par dažu paturēšanu tevi var sodīt!

Gājienos devās un piedzīvot aprakstīja skolotāja Ilze Barisa.