Lilaste-Carnikava, vēl 14 km Latvijas ceļu un taku apmīļoti!

Mūsu pirmais gājiens, kurā devāmies 18.janvārī, deva iedvesmu un motivāciju arī nākošajam ceļa posmam, kura laikā turpinājām iepazīt Latvijas robežu 1836 km garumā, to darot kopā ar skolasbiedriem. Šajos gājienos iepazīstam Latvijas dabu, ceļā sastaptos Latvijas cilvēkus, caur kuru stāstiem bagātinamies latviskās kultūrvides izzināšanā, piedzīvojam un baudām Latvijas kultūras mantojumu, lai varētu to nodot tālāk.

2.gājienu uzsākām Lilastē, mazā ciemā Carnikavas novadā, kur agrāk bijusi Padomju armijas karaspēka bāze un piejūras teritorija izmantota apmācībām. Pēdām grimstot Lilastes pludmales smiltīs, sejā sitoties vieglam lietum un brangām vēja brāzmām sākām 2.gājiena ceļu, kas no pludmales tālāk vijās caur piejūras dabas parku, kas ir viens no nozīmīgākajiem putnu migrācijas ceļiem Eiropā. Dabas parka mežā takas bija ar ļoti izteiktu reljefu- te augšā, te lejā gar Garezeriem.

Ceļā līkumi ir pārsteidzoši, jauniešu izbrīnu raisīja ceļā sastaptie vides objekti, kas izrādās ir kāda Krievijā dzīvojoša mākslinieka Maksa Zolotuhina no kokiem izveidotas rituāla vietas “Šamanmistāna”, mums tās noderēja kā atpūtas vieta līdz Gaujas ietekai jūrai, kur bija paredzēta pusdienu pauze.  Pludmale līdz tai bija izskalotiem kokiem nosēta. Gauja, pārsteidzoši mierīga, apkārt tikai upes grīva, jūra, vējš un nevienas ēkas, kas traucētu baudīt šo dabas ainavu.

Bijām nogājuši grūtāko ceļa posmu, aptuveni 7km pa ceļa segumu, kas slodzi dubultoja, jo pēdas grima gan slapjajā smiltī, gan meža sūnās. Bet no mūsu jauniešiem nebijām dzirdējuši nevienu nevaru, grūti, vai varam pa citu ceļu… Atlikušie 6 km līdz Carnikavas novadpētniecības centram jau bija tīrais nieks, caur ciematu, pa ceļam vērojot interesantus ielu nosaukumus- Ozona, Slāpekļa, Metāns, Radona. Kāpēc tādas būtu interesanti uzzināt! Tālāk gar dzelzceļa staciju, pāri garākajam gājēju tiltam pāri Gaujai! Pēdējie 200 ceļa metri mūs sagaidīja ar varenu lietusgāzi!

Carnikavas novadpētniecības centrā zvejnieki mūs pamācīja siet sadzīvē noderīgus mezglus, ko viņi izmanto zvejā, salāpīt saplēstus tīklus un stāstīja par Carnikavas nēģu zveju no agrākiem laikiem līdz pat mūsdienām, daži no stāsta fragmentiem jauniešiem bija pavisam sveši, piemēram, kāpēc jāatdod visas nozvejotās zivis un par dažu paturēšanu tevi var sodīt!

Gājienos devās un piedzīvot aprakstīja skolotāja Ilze Barisa.